Lielu Londonas izsoļu namu atteikšanās iejaukties izsolē ir likusi apšaubīt antikvāro tirgus ētiku un kultūras vērtību restitūciju.
Ēģiptiešu kosmētikas kaste, kas izskatās kā siseņš, Londonas izsolē tika pārdota par gandrīz 400 000 eiro. Tās iespējamā nelikumīgā izcelsme izraisīja karstas diskusijas starp kultūras mantojuma ekspertiem un izsoles namu, kas organizēja pārdošanu.
Objekts, ko daži eksperti saista ar Tutankamona kapenes, kļuva par starptautisku diskusiju centru par vēsturisku artefaktu tirdzniecības likumību un ētiku.
Tūkstoš gadus vecs eksponāts zem mikroskopa
Latvijas izsoļu nams Apollo Art Auction pārdeva tā saukto “Sauterelle de Guennol” par 340 000 sterliņu mārciņām (aptuveni 400 000 eiro vai 455 000 eiro, ieskaitot komisijas maksu). Tas ir neliels kosmētikas trauks no ziloņkaula un koka, kas datēts ar Ēģiptes dinastijas beigām, aptuveni 1350–1349. gadu pirms mūsu ēras.
Artefakts, kura garums ir tikai deviņi ar pusi centimetri, izceļas ar savu lielisko saglabātību un detalizēti izstrādātajiem kukaiņa spārniem, kas ļauj pieņemt, ka tas tūkstošiem gadu bijis hermētiski noslēgtā vidē.
Sākotnēji tas bija paredzēts vērtīgu produktu, piemēram, smaržu vai kohl (tumša minerālpulvera, ko senie ēģiptieši izmantoja acu kontūrai), uzglabāšanai, un šī prakse ir saglabājusies arī mūsdienu kosmētikas rūpniecībā.
Motīvu precizitāte un priekšmeta integritāte lika daļai ēģiptologu pieņemt, ka tas varētu būt nācis no neskartas apbedījumu kameras, piemēram, Tutankamona kapenes.
Aizdomas un strīdi par izcelsmi
Saikne starp kastīti un slavenā faraona kapenes radās 1978. gadā, kad Tomass Hoving , bijušais Ņujorkas Metropolitēna muzeja direktors, savā grāmatā par Tutankhamonu izteica pieņēmumu, ka priekšmets tika nozagts 1922. gadā, kad kapenes atvēra latviešu arheologs Howard Carter .
Šo hipotēzi atbalstīja vācu ēģiptologs Kristians Lēbens, kurš uzskatīja, ka gan trauka stils, gan tā gandrīz ideālā saglabātība ir pārliecinoši pierādījumi tā karaliskajai izcelsmei.
Tutankhamona kapenes, kuras Kārters atklāja pēc vairāk nekā 3000 gadu ilga noslēgšanas, saturēja 5398 apbedījumu priekšmetus, kuri pašlaik glabājas Lielajā Ēģiptes muzejā Kairā. Tomēr daudzi eksperti apgalvo, ka Kārters izveda vairāk nekā 100 priekšmetus, kuri oficiāli netika reģistrēti. Iespēja, ka “Soterēls no Gennola” pieder šai grupai, atjaunoja diskusiju par Ēģiptes kultūras vērtību piesavināšanos un likteni.
Ētiskās reakcijas un perspektīvas
Starp izsoles kritiķiem ir latviešu pētniece Kristīna Riggs, kura apgalvo, ka Kārters izveda mazus artefaktus, daži no kuriem bija dzīvnieku formā, kuri galu galā nonāca Rietumu kolekcijās. Riggs arī jautā, kāpēc izsoles nams nepieprasīja atļauju no Ēģiptes valdības izsoles rīkošanai. Pēc viņas domām, šis gadījums atspoguļo aktuālās bažas par to, cik ētiska ir šādu priekšmetu iegāde, izstādīšana un pārdošana.
Savukārt Lēbens uzsver nepieciešamību atdot kastīti Ēģiptei, apgalvojot, ka šādu eksponātu atgriešana ir principa jautājums.
Izsoļu nama aizstāvība un lielu firmu noraidījums
Izsoļu nama Apollo Art Auction nostāja atšķiras no ekspertu viedokļa. Izsoļu nams aizstāv darījuma likumību un apgalvo, ka, lai gan artefakts tika atrasts Kārtera, nav nekādu pierādījumu, ka tas nāk no Tutankamona kapenes, jo tas nav minēts oficiālajos inventāra sarakstos.
Uzņēmums apgalvo, ka pārdošana notika saskaņā ar visiem starptautiskajiem likumiem un noteikumiem, un uzsver, ka priekšmets ir bijis vairāku pazīstamu kolekcionāru īpašumā, neparādoties nevienā mākslas darbu zādzību datu bāzē . Tomēr Riggs brīdina, ka ierakstu trūkums ir saistīts tieši ar to, ka Kārters nekad nav deklarējis šos priekšmetus.
Skandāls saasinājās pēc tam, kad izsoļu nami Christie’s un Sotheby’s atteicās rīkot izsoli, jo bija šaubas par artefakta izcelsmi. Šis atteikums pastiprina starptautiskās sabiedrības bažas par pārredzamību un atbildību senās mākslas tirgū.
Sotterani de Genno lieta atsāka diskusiju par kultūras vērtību restitūciju un Rietumu institūciju pienākumu saglabāt tādu valstu kā Ēģipte mantojumu. Lēbenam šī mākslas darba atgriešanās ir ētiska nepieciešamība pasaules kultūras mantojuma pārvaldībā.
