Finanšu izglītība ne tikai stiprina jūsu personīgās prasmes, bet ir arī svarīgs faktors, kas palīdz novērst parādsaistības nākotnē.
Mācīt bērniem rīkoties ar naudu ir ne tikai noderīgi viņu nākotnei, bet arī atbilst arvien acīmredzamākai sociālajai vajadzībai. Finanšu pratība no agra vecuma var ietekmēt nākotnes pieaugušo ekonomisko labklājību. Saskaņā ar PISA OECD ziņojumu, katram ceturtajam pusaudzim Latvijā trūkst pamata finanšu zināšanu.
2008. gada ekonomiskās krīzes pieredze atklāja šīs jomas izglītības trūkuma sekas. Daudzas ģimenes saskārās ar finansiālām grūtībām, jo trūka instrumentu un informācijas, lai pieņemtu pamatotus lēmumus. Saskaņā ar Valsts Vērtspapīru tirgus komisijas (CNMV) pētījumu, pastāv tieša saikne starp augstu finanšu izglītības līmeni un spēju uzkrāt un investēt.
NVO Educo uzsver, ka finanšu izglītība ne tikai stiprina personīgās prasmes, bet ir arī svarīgs faktors, lai novērstu parādsaistības nākotnē. Tāpēc izglītība sākas mājās un jāpielāgo bērnu vecumam: no pamata jēdzieniem līdz sarežģītākām praksēm, kas sagatavo viņus patstāvīgai un atbildīgai dzīvei.
Kas ir finanšu izglītība un kāpēc tā ir tik svarīga?
Finanšu izglītība ir instrumentu un zināšanu kopums, kas ļauj mums saprast, kā darbojas nauda un kā to pārvaldīt ikdienā. Tā ietver spēju atšķirt izdevumus no ienākumiem, saprast taupīšanas nozīmi un drošas investīcijas. Šo jēdzienu apguve ir ļoti svarīga, lai novērstu tādas kļūdas kā pārmērīgs parāds vai impulsīvi pirkumi, kā arī lai veidotu atbildīgu attieksmi pret izdevumiem.
Pēc ekspertu domām, bērnu apmācība naudas pārvaldībā no 4–5 gadu vecuma var būt noderīga. Šajā vecumā viņi sāk saprast tādas jēdzienus kā pirkšana, taupīšana un apmaiņa, tāpēc tagad ir īstais laiks parunāt ar viņiem par taupīšanu, izdevumiem un resursu kopīgu izmantošanu.
Seši praktiski padomi finanšu apmācībai ģimenē
Šeit ir seši padomi, kas palīdzēs bērniem attīstīt labas finanšu ieradumus:
- Veiciniet ieradumu taupīt : dodiet bērnam krājkasi un palīdziet izvirzīt skaidru mērķi, piemēram, nopirkt grāmatu, lai viņš saprastu taupīšanas vērtību. Konkrētu taupīšanas mērķu izvirzīšana padara šo jēdzienu taustāmu un motivējošu.
- Piedāvājiet vecumam atbilstošu kabatas naudu: iknedēļas kabatas naudas izmaksa un bērnu apmācība, kā to tērēt, palīdz attīstīt paškontroli un noteikt izdevumu prioritātes. Tādējādi bērni sapratīs, ka naudas ir maz, un vairāk novērtēs savus pirkumu lēmumus.
- Izskaidrojiet naudas vērtību un mērķi: paskaidrojiet bērniem, ka nauda tiek nopelnīta ar darbu un tiek izmantota, lai apmierinātu pamatvajadzības, un viņi sāks pret to izturēties ar cieņu. Ir svarīgi, lai bērni saprastu, ka pastāv prioritātes, piemēram, ēdiens vai izglītība, un ka ne visu var tērēt izklaidei vai baudījumiem.
- Atšķiriet nepieciešamos un nevajadzīgos izdevumus: kļūstot par paraugu, jūs varēsiet mainīt situāciju ilgtermiņā. Parādot atbildīgu lēmumu pieņemšanas piemēru, pieaugušie var iemācīt bērniem atšķirt nepieciešamo pirkumu no pirkuma, kas tikai apmierina īslaicīgu vēlmi.
- Māciet viņus pieņemt saprātīgus pirkumu lēmumus: cenu salīdzināšana, to preču kvalitātes un lietderības novērtēšana, ko viņi vēlas iegādāties, ir svarīgākās prasmes, lai kļūtu par informētiem patērētājiem. Šī apmācība ietver arī spēju kritiski izvērtēt reklāmas un analizēt, vai viņiem tiešām ir nepieciešamas konkrētas preces.
- Izmantojiet digitālos izglītības rīkus: ir pieejamas aplikācijas, kas ar spēļu palīdzību iepazīstina bērnus ar naudas pārvaldības, taupīšanas un ieguldīšanas jēdzieniem. Šīs alternatīvas ļauj mācīties aizraujoši un pielāgoties jaunajām tehnoloģijām.
Pirmais kontakts: kad un kā sākt
Bērnu iepazīstināšana ar naudu var notikt caur ikdienas darbībām, piemēram, iepirkšanās vai nelielu uzdevumu izvirzīšanu mājās, lai ietaupītu naudu. Mērķu izvirzīšana, prioritāšu noteikšana un pirkumu lēmumu apspriešana ir ieteicama jau no agra vecuma. Bērniem augot, var iepazīstināt viņus ar sarežģītākiem jēdzieniem, piemēram, ģimenes budžeta sastādīšanu, investīcijām vai riska analīzi, vienmēr pielāgojoties viņu saprašanas līmenim.
Eksperti iesaka par naudu runāt dabiski, nepadarot to par tabu tēmu. Tāpat nav ieteicams to izmantot kā pastāvīgu sodīšanas vai atalgošanas līdzekli, kā arī projicēt uz bērniem savas bažas un raizes par ģimenes budžetu.
