Arvien vairāk cilvēku ņem kredītus, lai baudītu atvaļinājumu, pat ja tas apdraud viņu finansiālo stabilitāti un iespējas uzkrāt vidējā un ilgtermiņā.
Vasara rada vēlmi atslēgties no realitātes, bet arī finanšu lēmumus, kas var ietekmēt visu atlikušo gadu. Aizņemties naudu ceļojumiem ir kļuvusi par izplatītu, lai gan bīstamu praksi. Gonzalo Bernardos, Barselonas Universitātes ekonomikas profesors un Líder Actual rakstu autors, brīdina, ka brīvā laika finansēšana ar parādiem ne tikai apdraud tagadni, bet arī nākotni.
Šāds secinājums radās pēc nesenās uzstāšanās programmā „Más Vale Tarde”, kur ekonomists atklāja briesmas, kas saistītas ar dzīvesveida normalizēšanu, kas neatbilst reālajiem ienākumiem. „Mēs visi pazīstam cilvēkus, kuri labi pelna, bet nespēj savilkt galus kopā. Kāpēc?” – viņš jautāja kamerai. Pēc viņa domām, daudzi iedzīvotāji patēriņu pārvērš par fiktīvu nepieciešamību, kur dārgas izklaides, pastāvīgas ceļojumi vai greznas vakariņas tiek uzskatītas par neizbēgamiem izdevumiem, lai gan tādi nav.
Viltus ārkārtas situācija, piemēram, kredītu atvaļinājumi
Šodien pieteikties kredītam ir vieglāk nekā jebkad agrāk: tas aizņem tikai dažas minūtes un to var izdarīt tieši no mobilā tālruņa. Šī ērtība ir novedusi pie tā, ka daudzi iedzīvotāji ar stabiliem ienākumiem sākuši finansēt savu brīvo laiku. Bernandos uzskata, ka šī vienkāršība rada bīstamu fikciju.
„Ir cilvēki, kas dzīvo tā, it kā būtu bagāti, lai gan patiesībā tā nav,” vairākkārt norādījis ekonomists. Problēma nav ienākumu trūkumā, bet gan prioritāšu pārkāpšanā: „Viņiem ir vitāli svarīgi mācīties skolā. Katru svētdienu pusdienot labā restorānā. Katru semestri doties uz ārzemēm… un es nerunāju par Eiropas galvaspilsētu, bet par citu kontinentu,” viņš paskaidroja.
Šāds patēriņš neatbilst reālajām vajadzībām, bet drīzāk pastāvīgai pieredžu meklēšanai, kas rada labklājības iespaidu, lai gan daudzos gadījumos tas tiek finansēts ar parādu.
Nestabilitātes normalizācija
Kultūra „es to esmu pelnījis” ir padarījusi kredītu par ikdienas instrumentu. Tas vairs nav paredzēts ārkārtas medicīniskajai palīdzībai vai automašīnas bojājumiem, bet drīzāk kaprīžu apmierināšanai. Un tas, pēc Bernardos teiktā, var būt ar vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomiskām sekām.
„Kredītu vajadzētu ņemt tikai ārkārtas gadījumos,” viņš uzsver. Problēma, pēc viņa teiktā, nav parādos iekļūšana kā tāda, bet gan dzīves līmeņa uzturēšana virs ienākumu līmeņa. Problēma nav tēriņos, bet gan tajā, ka tiek tērēts tas, kas nav.
Kad izlikties ir pārāk grūti
Šis fenomens atklāj fundamentālu problēmu: daudzi cilvēki tēlu vērtē augstāk par stabilitāti. Un par to maksā vēlāk, kad pienāk laiks atmaksāt kredītu.
Bernardo vēstījums skan pārliecinoši: „Kredīti nedrīkst tikt izmantoti, lai uzturētu dzīvesveidu, ko nevar atļauties ar reāliem ienākumiem”. Nekādu uzkrājumu, nekādu plānošanu, nekādu kontroli. Tikai straujš lēciens uz priekšu.
Gadiem ilgi pieejamais finansējums veicināja ideju, ka visu var samaksāt pa daļām. Bet, kad pienāk laiks maksāt, realitāte diktē savus termiņus.
Vasaras psiholoģiskā ietekme
Vasaras brīvdienas ir ne tikai fizisks baudījums; tā arī atbilst emocionālajām gaidām. Pēc gada smaga darba atvaļinājums tiek uztverts kā kaut kas pašsaprotams. Bet šis sajūta var novest pie pārsteidzīgiem finanšu lēmumiem. „Tas ir tikai uz nedēļu”, „Es atmaksāšu parādu trīs mēnešos”, „Es to varu atļauties ar to, ko nopelnu” — šīs frāzes ir priekšvēstnesis pārmērīgam parādam.
Inflācijas, nestabilitātes darbā un procentu likmju pieauguma periodā jebkurš nelīdzsvarotība var saasināties. Tas, kas sākas ar ceļojumu, var izvērsties par vairāku mēnešu finanšu krīzi ģimenei.
Finanšu izglītība, gaidāmais rēķins
Ekonomisko zināšanu trūkums joprojām ir viens no nopietnākajiem Latvijas sabiedrības trūkumiem. Maz kas patiesi saprot, kā darbojas procentu likmes, kādi ir kredīta nosacījumi vai kādi ir kumulatīvie efekti ikdienas dzīvē.
Bernardo uzsver, ka kredīts nav ienaidnieks, bet gan tā nepareiza izmantošana. Kredīta izmantošana kā automātiska atbilde uz jebkuru vēlmi var radīt slēptu lamatas, no kuras ar laiku ir grūti izkļūt. Ideja ir skaidra: ja ceļojums neietilpst jūsu budžetā, labāk no tā atteikties. Dažreiz finansiālā brīvība nozīmē spēju laicīgi pateikt „nē”.
Kredītkartu slēptie draudi
Bernardos arī uzstājās kanālā Espejo Público, lai apspriestu kredītkartu slēptos draudus . Lai gan vislabāk ir katru mēnesi samaksāt pilnu summu, lai izvairītos no procentiem, daudzi dod priekšroku atlikt maksājumus, kas var izraisīt izdevumu pieaugumu par vairāk nekā 30 % gadā.
Likums 16/2011, kas regulē patēriņa kredītu līgumus, uzliek finanšu iestādēm pienākumu atklāt informāciju par aprēķinātajiem procentiem. Tomēr neinformētība un kontroles trūkums noved pie tā, ka daudzi lietotāji uzņemas parādus, nedomājot par sekām. Bernardos uzsver, ka pēc vasaras ģimenes bieži saskaras ar finansiālām grūtībām procentu uzkrāšanās dēļ.
