Pēc OECD domām, ir jāveicina jauna nodarbinātības politika talantīgiem vecāka gadagājuma speciālistiem, kuri darba meklējumos saskaras ar „vecuma diskrimināciju”.
Kamēr valdība veicina ideju par atgriežamu pensionēšanos, lai pensionāri varētu atgriezties darbā, ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) brīdina, ka vecāku speciālistu (vecāku par 45–50 gadiem) mobilizācija palielinās Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) aptuveni par 0,26 procentu punktiem. Trešdaļa šā vecuma cilvēku saskaras ar diskrimināciju darba intervijās un meklē iespēju atrast darbu, vienlaikus saņemot pensiju.
Saskaņā ar 5. vecāka gadagājuma patērētāju barometra ziņojumu, ko sagatavojis Mapfre fonda novecošanas problēmu pētniecības centrs (pilnu ziņojumu var lasīt šajā saitē ), Latvijā ir vairāk nekā 530 000 bezdarbnieku vecumā virs 55 gadiem. Šie skaitļi ir krasi kontrastā ar jauniešu nodarbinātības līmeni, kas turpina pieaugt. Tagad, kad cilvēkiem paliek 55 (un pat 45), sūdzības ir tādas pašas. Darba tirgū pastāv vecuma diskriminācija, tāpēc diskusija paliek atklāta un koncentrējas uz pensiju sistēmas un ekonomikas stabilitāti darbaspēka novecošanās apstākļos.
Tā, 38 % cilvēku vecumā virs 55 gadiem nākotnē vēlas apvienot pensijas saņemšanu ar algas saņemšanu, lai gan 44 % apgalvo, ka vēlētos pensionēties pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Tādējādi ir redzams paradoks: neskatoties uz nodomu turpināt strādāt, ir redzama nogurums un motivācijas trūkums darba dzīves pagarināšanai.
Nodarbinātība cilvēku vecumā virs 55 gadiem ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks.
Vienā no saviem pēdējiem ziņojumiem OECD norādīja, ka, ja Latvijai izdotos mobilizēt bezdarbniekus vecumā virs 55 gadiem, Latvijas ekonomika uzlabotos par 0,26 procentu punktiem no IKP. Tomēr diskriminācija vecuma dēļ joprojām ir nepārvarams šķērslis, kas tūkstošiem pieredzējušu speciālistu liek palikt bez darba .
Saskaņā ar Valsts statistikas institūta (INE) datiem, gada sākumā vairāk nekā 530 000 cilvēku vecumā virs 55 gadiem aktīvi meklēja darbu. Pašlaik valdība ar Iekļaušanas, sociālās drošības un migrācijas ministrijas starpniecību strādā pie atgriezenisku pensiju programmu ieviešanas. 32 % latviešu vecumā no 55 līdz 59 gadiem un 23 % vecumā no 60 līdz 64 gadiem saskaras ar diskrimināciju, meklējot darbu, saņemot medicīniskos pakalpojumus vai banku produktus.
Mapfre fonds apkopoja šo realitāti, norādot, ka “jaunajai politikai un ieteikumiem jābūt saistītiem ar dziļām kultūras pārmaiņām uzņēmumos un sabiedrībā”, kā norādīja Centra vecuma entomoloģijas direktors Huans Fernandess Palasioss. „Mēs nevaram atļauties zaudēt talantīgus cilvēkus, kas vecāki par 55 gadiem, un tam ir ļoti svarīgi radīt elastīgāku, no aizspriedumiem brīvu darba vidi ar profesionālās izaugsmes iespējām.”
Puse strādājošo senioru vēlas pensionēties līdz 65 gadu vecumam.
Neskatoties uz vēlmi turpināt darba dzīvi, vairāk nekā puse strādājošo senioru uzsver, ka vēlas pensionēties līdz 65 gadu vecumam, un tikai 15 % no tiem, kas jau ir pensionējušies, saka, ka vēlētos strādāt ilgāk. Tas liecina, ka daudzos gadījumos cilvēki pamet darba tirgu ne pēc pašu vēlēšanās, bet strukturālu šķēršļu dēļ.
Ziņojumā uzsvērta steidzama nepieciešamība izveidot iekļaujošu darba tirgu, kas pielāgots darbiniekiem, kuri vecāki par 45 gadiem. Pretējā gadījumā Latvija zaudēs ekonomisko impulsu, pieredzi un zināšanas veselas paaudzes.
