Vašingtona, izplatot virkni paziņojumu, noliedza ziņas par to, ka zelts cietīs no 39 % nodokļiem, kas ieviesti pret Šveici. Pēc šīs izmaiņas metāla cenas piektdien Ņujorkā atkal kritās.
Piektdienas rītā Šveice saņēma vēl vienu triecienu: Amerikas Savienotās Valstis ievieš muitas nodokļus par kilogramu zelta stieņiem, kas ir visvairāk eksportētais Šveices formāts, kas pārsteidza brokerus, ziņo Financial Times . Šveices rafinēšanas rūpnīcas un rūpniecība iepriekš pieņēma, ka šie stieņi tiks atbrīvoti no muitas nodokļiem. Un, iespējams, viņi ir taisnībā. Trampa administrācija paziņoja par jauniem noteikumiem, kas skaidro, ka zelta stieņu imports ASV netiek apliktas ar soda muitas nodokļiem.
Baltā nama plāno drīzumā izdot dekrētu, lai paskaidrotu to, ko amatpersona nosauca par dezinformāciju par zelta un citu īpašu produktu aplikšanu ar nodokļiem, ziņo Bloomberg, atsaucoties uz amatpersonas paziņojumu, kas tika sniegts ar nosacījumu, ka netiks atklāta tās identitāte.
Vai šīs bažas vairs nav pamatotas?
Tomēr iepriekš tajā pašā dienā tika ziņots, ka ASV muitas iestādes 31. jūlija vēstulē informēja Šveices rafinēšanas rūpnīcas, ka 1 kg un 100 unču zelta stieņi ir jāklasificē un jāapliek ar 39 % muitas nodokli, raksta britu laikraksts. Saskaņā ar rakstu, 1 kg svara zelta stieņi ir visbiežāk tirgotā zelta vienība Ņujorkas preču biržā (Comex), kas ir pasaulē lielākā dārgmetālu birža.
«Šis lēmums par nodokļu ieviešanu ir vēl viens trieciens zelta tirdzniecībai starp Šveici un ASV», — laikrakstam Financial Times paziņoja Kristofs Vilds, Šveices dārgmetālu ražotāju un tirgotāju asociācijas (ASFCMP) prezidents. Vilds piebilda, ka nodokļi zeltam apgrūtinās pieprasījuma pēc dzeltenā metāla apmierināšanu. Tagad šīs bažas var būt pamatotas.
Rezultātā zelta cenas sāka svārstīties. Pēc šīs ziņas, kas pirmo reizi tika publicēta ceturtdien laikrakstā Financial Times , zelta cena (ar piegādi decembrī) Ņujorkas preču biržā Comex sasniedza augstāko punktu 3534,10 dolāri par unci (31,1 g). Pēc tam, kad Baltais nams sniedza sākotnējos paskaidrojumus, paziņojot par plāniem „tuvākajā nākotnē izdot rīkojumu, kas izskaidros nepatieso informāciju par zelta stieņu un citu specializētu preču aplikšanu ar nodokli”, cena atkal kritās un plkst. 20:30 pēc Šveices laika bija tikai 3461,40 dolāri.
Pieprasījums pēc zelta un līdz ar to arī tā cena jau šā gada sākumā strauji pieauga Atlantijas okeāna otrā pusē, jo amerikāņu pircēji centās uzkrāt rezerves, gaidot iespējamo dārgmetāla cenu pieaugumu.
61,5 miljardi dolāru zeltā
Lai labāk izprastu šo paziņojumu kontekstu, minēsim dažus skaitļus: Šveice no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam uz ASV eksportēja zeltu 61,5 miljardu ASV dolāru (47,9 miljardu Šveices franku) vērtībā. Ņemot vērā muitas nodokļu piemērošanu, šim pašam apjomam tiks piemēroti papildu muitas nodokļi 24 miljardu ASV dolāru apmērā pēc 39 % likmes, kas ir spēkā Šveicē un stājās spēkā ceturtdien. Šveicē atrodas četri pasaules lielākie zelta pārstrādes rūpnīcas.
Vairāki Šveices rafinēšanas rūpnīcu pārstāvji paziņoja, ka mēnešiem ilgi konsultējušies ar juristiem, lai noteiktu, kādi zelta izstrādājumi tiks atbrīvoti no nodokļa, bet kādi — nē. Divas rafinēšanas rūpnīcas paziņoja Financial Times, ka šīs neskaidrības dēļ uz laiku samazinājušas vai apturējušas piegādes ASV.
