Baktērija izraisīja šo jūras dzīvnieku masveida izzušanu, nopietni izmainot Klusā okeāna ziemeļu daļas ekosistēmas.
Jau vairāk nekā desmit gadus Ziemeļamerikas rietumu krasts piedzīvo bezprecedenta ekoloģisko katastrofu: masveida izmiršana miljardiem jūras zvaigžņu, kas kļuvušas par slimības upuriem, kura tās iznīcina tikai divu nedēļu laikā. Starptautiska zinātnieku grupa ir noteikusi vainīgo: baktērijas celms Vibrio pectenicida .
Atklājums, kas publicēts žurnālā Nature Ecology & Evolution, ir pielicis punktu daudzu gadu ilgajai neskaidrībai par jūras zvaigžņu izmiršanas slimības (SSWD) cēloni, kas tiek uzskatīta par lielāko jūras epidēmiju, kāda jebkad reģistrēta dabā. No Aļaskas līdz Meksikai cietuši vairāk nekā 20 sugas, tostarp jūras zvaigzne-saulespuķe (Pycnopodia helianthoides), kuras populācija samazinājusies par vairāk nekā 90 %.
FHCF-3 Vibrio pectenicida celms izraisa agresīvu infekciju, kas sākas ar ārējiem bojājumiem un beidzas ar dzīvnieka audu pilnīgu iznīcināšanu. Inficētās jūras zvaigznes deformējas, zaudē ekstremitātes un ātri mirst. Patogēns tika atklāts pēc četru gadu pētījumiem, kurus veica Hakai institūts, Britu Kolumbijas universitāte (UBC) un Vašingtonas universitāte sadarbībā ar dažādām zinātniskām un dabas aizsardzības organizācijām.
Jūras zvaigžņu izzušana izraisīja kaskādes ekoloģisko efektu. Bez šiem dabiskajiem plēsējiem jūras ežu populācijas strauji pieauga, iznīcinot aļģu mežus, kas ir dzīvotne daudzām svarīgām sugām, kuras izmanto zvejā, atpūtā un tūrismā. Šīs ekosistēmas ir arī ļoti svarīgas piekrastes pamatiedzīvotāju kopienām, oglekļa sekvestrācijai un aizsardzībai pret vētras.
„Kad mēs zaudējam miljardiem jūras zvaigžņu, mainās ekoloģiskā dinamika,” skaidro Melānija Prentisa, pētījuma pirmā autore. „Aļģu mežu izzušana ir nopietnas sekas visām jūras sugām un no tām atkarīgajām cilvēku kopienām.”
Patogēna atklāšana paver jaunas pētījumu iespējas, jo īpaši saistībā ar okeāna sasilšanu un vibrio izplatību. „Mēs zinām, ka šī baktērija vairojas siltā ūdenī,” — saka Alisa Geman, jūras slimību speciāliste. „Tagad mēs varam pētīt, kā temperatūra ietekmē slimības izplatību.”
Pētnieki jau strādā pie atjaunošanas stratēģijām, piemēram, audzēšana nebrīvē, eksperimentāla transplantācija un rezistentu sugu ģenētiskā analīze. „Šis atklājums ļauj mums virzīties uz konkrētiem risinājumiem jūras zvaigžņu populāciju un no tām atkarīgo ekosistēmu atjaunošanai,” secina Džono Vilsons, organizācijas The Nature Conservancy okeanoloģijas direktors.
