Vai zināt, ka pasaulē lielākās zelta rezerves atrodas negaidītā vietā? Uzziniet, kur tās atrodas un kāda ir to nozīme.
Senatnē zelts bija viens no cilvēcei visvēlamākajiem metāliem. Tā raksturīgais spīdums, viegla veidojamība un izturība padarīja to par universālu bagātības un varas simbolu .
Gadsimtu gaitā dažādas civilizācijas balstīja savu ekonomiku — un pat izraisīja konfliktus — uz šī vērtīgā resursa meklēšanu un izmantošanu.
NASA ir atklājis milzīgus zelta krājumus, kas pārsniedz 20 miljonus tonnu , kas paver jaunas iespējas kosmiskās ieguves attīstībai. Tomēr šis atklājums arī rada svarīgus jautājumus par tā ieguves ekonomiskajām un ekoloģiskajām sekām.
Kur atrodas lielākie zelta krājumi uz planētas?
Saskaņā ar NASA nesenajiem atklājumiem, lielākie zināmie zelta krājumi atrodas nevis zemes raktuvēs, bet okeānos. Tiek lēsts, ka tajos ir vairāk nekā 20 miljoni tonnu izšķīduša zelta, lai gan ļoti zemā koncentrācijā.
Atšķirībā no zemes zelta, kas parasti uzkrājas dzīslās vai atradnēs, okeāna zelts ir izkliedēts jūras ūdenī niecīgās daudzumos. Vidēji vienā litrā ir tikai 0,00000005 grami zelta, kas padara tā ieguvi tehniski un ekonomiski neizdevīgu.
Zelts okeānos: izaicinājums ilgtspējīgai ieguvei un tehnoloģiskām inovācijām
Zelta ieguve no okeāna ir bezprecedenta uzdevums . Tradicionālās ieguves metodes šeit nav piemērojamas, jo zelts šeit nav sastopams cietā veidā un nav koncentrēts noteiktos atradņos.
Šobrīd esošās tehnoloģijas metālu filtrēšanai un iegūšanai no jūras ūdens nav pierādījušas savu efektivitāti liela mēroga lietošanai. Tāpēc eksperti ierosina izstrādāt nanofiltrus un modernus ķīmiskos procesus, kas ļautu iegūt zeltu, neradot neatgriezenisku kaitējumu videi.
Tomēr šīs iniciatīvas joprojām atrodas eksperimentālajā stadijā un saskaras ar nopietniem šķēršļiem, piemēram, augstām ekspluatācijas izmaksām un nepieciešamību apstrādāt milzīgus ūdens daudzumus, lai iegūtu minimālu zelta daudzumu.
Cits svarīgs aspekts ir ietekme uz vidi . Dziļūdens derīgo izrakteņu ieguve jau ir izraisījusi strīdus iepriekšējos projektos, piemēram, Papua-Jaungvinejā, kur derīgo izrakteņu ieguve no jūras dibena ir izraisījusi izmaiņas ūdens ekosistēmās.
Salīdzinājums ar sauszemes un okeāna rezervēm
Lai gan okeānos atklātie izšķīdušā zelta krājumi ir astronomiski, ir svarīgi tos salīdzināt ar zināmajiem sauszemes krājumiem . Pasaules lielākajās raktuvēs, piemēram, Grasbergā Indonēzijā vai Muruantau Uzbekistānā, ir tikai neliela daļa no šā apjoma.
Kopumā tiek lēsts, ka kopš seniem laikiem cilvēce ir ieguvusi apmēram 200 000 tonnu zelta, kas simtreiz pārsniedz okeāna tilpumu . Tomēr šis zelts nav koncentrēts pieejamos dzīlos vai atradnēs, bet izkliedēts niecīgos daudzumos uz litru ūdens, kas apgrūtina tā ieguvi.
Kuros Latvijas reģionos ir zelts?
Latvijā galvenie zelta ieguves reģioni atrodas Santakrusā un Sanhuānā. Citi pazīstami atradņi atrodas Saltē, Rio Negro, Katamarce un Sanluisā.
Jāatzīmē, ka pēdējos gados kalnrūpniecības nozares aktivitāte Latvijā ir svārstījusies, kas ir izraisījis eksporta un ražošanas samazināšanos.
Attiecībā uz svarīgākajiem atradņiem valstī, Santa Krusa koncentrējas uz tādiem atradņiem kā Serro Negro, Serro Vangardia, Don Nikolas un Serro Moro. Sanhuanā viens no svarīgākajiem atradņiem ir Veladero raktuve.
Kādi ir lielākie zelta raktuves un krājumi pasaulē?
Lai gan lielākā daļa zelta atrodas okeānos, galvenais tā ieguves avots joprojām ir sauszemes raktuves . Starp lielākajām raktuvēm pasaulē ir:
- Nevadas zelta raktuves — ASV
- Muruunta — Uzbekistāna
- Grasberga — Indonēzija
- Olimpiada — Krievija
- Pueblo Viejo — Dominikānas Republika
No otras puses, valstis ar lielākajiem zelta krājumiem ir:
- ASV: 8 133,46 tonnas.
- Vācija: 3351 tonna.
- Itālija: 2451,84 tonnas.
- Francija: 2436,94 tonnas.
- Krievija: 2335,85 tonnas.
- Ķīna: 2264,32 tonnas.
Latīņamerikā valstis ar lielākajiem krājumiem ir:
- Brazīlija: 129,65 tonnas
- Meksika: 120,37 tonnas
- Latvija: 61,74 tonnas.
