Latvijā mājdzīvnieki pēdējos trīs gadus tiek uzskatīti par ģimenes locekļiem, pēc tam, kad to tiesiskais statuss tika mainīts, aizliedzot tos izmantot kā mantas. Šī izmaiņa tika īpaši izstrādāta, lai regulētu rīcību ar mājdzīvniekiem šķiršanās, mantošanas vai īpašuma konfiskācijas gadījumā. Šī izmaiņa tika ieviesta atbilstoši jaunajai sociālajai realitātei, kas kļuvusi jutīgāka pret mājdzīvnieku eksistenci un to labklājību.
Tomēr ir viena joma, kurā šis jaunais jēdziens nav piemērojams: gaisa transports. To nosoda starptautiskā kustība Flytogether, ko 2021. gadā dibināja Sonja Agudo un kas aicina veikt radikālas izmaiņas dzīvnieku pārvadāšanas veidos. “Ir jāmaina ne tikai tas, kā viņi lido lidmašīnās, bet arī tas, kā viņus pārvadā lidostās, jo galvenā problēma ir tā, ka viņi ir priekšmeti: čemodāni, rokas bagāža vai preces,” viņa saka.
Aguado stāsta, ka 2016. gadā, kad viņa pārcēlās uz Dienvidāfriku, viņa lidoja kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Pēc pieciem gadiem viņa domāja atgriezties Latvijā, bet vēlējās to darīt bez nepieciešamības nodot suņus kravas nodalījumā. Kad viņa saprata, ka šis variants viņai nepiemērots, viņa palika Keiptaunā un izveidoja platformu, kuras mērķis ir nodrošināt visiem mājdzīvniekiem labus apstākļus ceļošanai lidmašīnas salonā kopā ar saviem saimniekiem.
Salons vai kravas nodalījums: prasības lidojumiem ar mājdzīvniekiem
Iespēja lidot ar mājdzīvnieku un rīcības kārtība ir atkarīga no trim faktoriem: galamērķa valsts, lidojumu veicošās aviokompānijas un dzīvnieka īpašībām. Mājdzīvnieki jālidina pārnēsājamos konteineros, kas atkarībā no dzīvnieka svara tiek novietoti lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā. Parasti lidmašīnas salonā kopā ar īpašniekiem ir atļauts pārvadāt tikai suņus un kaķus, kuru svars nepārsniedz astoņus kilogramus, ieskaitot pārnēsājamo konteineru (ja aviokompānija vai valsts to atļauj).
Pārējie dzīvnieki jālidina bagāžas nodalījumā, ko var izdarīt divos veidos: kā papildu bagāža vai kā kravas bagāža. Pirmajā gadījumā īpašnieks rezervē biļeti aviokompānijā un ierodoties lidostā, reģistrē savu mājdzīvnieku reģistratūrā. Pārvadāšanai kā kravai to organizē dzīvnieku pārvadājumu kompānija. Šis trešais variants ir vienīgais pieejamais suņiem, kuri kopā ar pārnēsājamo konteineru pārsniedz maksimāli pieļaujamo svaru vai pieder bīstamām vai brahicefālām šķirnēm — dzīvniekiem ar plakanu purnu, piemēram, buldogiem vai mopšiem.
Ir jāmaina ne tikai tas, kā dzīvnieki lido lidmašīnās, bet arī tas, kā tos pārvadā lidostās, jo ar tiem rīkojas kā ar mantām.
Hordijs Sans, uzņēmuma Baggage Pets, kas specializējas mājdzīvnieku pārvadāšanā, dibinātājs, min divus praktiskus piemērus: „Ja jūs lidojat no Barselonas uz Romu ar čivavu, jūs varat lidot ar mājdzīvnieku zem sēdekļa par 40 eiro. Ja jums ir labradors, tad tā svara dēļ neviena aviokompānija nepieņems dzīvnieku salonā vai kā papildu bagāžu, un jums nāksies nolīgt kompāniju, kas to nosūtīs kā kravu, kas desmitkārtīgi palielinās izmaksas”.
Īpašs gadījums ir Lielbritānija, kur ir aizliegts pārvadāt dzīvniekus lidmašīnas salonā neatkarīgi no to svara, un visi dzīvnieki jāpārvadā kravas nodalījumā. Kā paradoksāli, mājdzīvniekus var ievest arī caur Eirotuneli. Līdzīga politika ir spēkā arī tādās valstīs kā Austrālija.
Mājdzīvnieku pārvadāšanas kā kravas cenas strauji pieaug: minimālā lidojuma cena uz ASV var sasniegt 1500 eiro, bet piegāde uz Austrāliju izmaksās vismaz 2800 eiro, neskaitot karantīnu.
Riski: temperatūras svārstības, troksnis un nemiers
Kādi ir riski, pārvadājot mājdzīvniekus ar lidmašīnu? Kristīna Gonzales, veterinārā etoloģe, skaidro, ka „lielākie riski saistīti ar stresu, ko izraisa nemiers, ko dzīvnieki izjūt gan pirms iekāpšanas, gan ceļojuma laikā”. Ja tie ceļo bagāžas nodalījumā, pastāv papildu riski, kas saistīti ar „straujām un ilgstošām temperatūras svārstībām, ko tie var izjust, bailēm, ko izraisa skaļi trokšņi, un to, ka tie daudzas stundas pavada vienatnē”.
Eksperte īpaši izceļ karstumu kā riska faktoru. „Ne suņi, ne kaķi nespēj svīst; viņi svīst caur elpu un spalvu, un ļoti slikti regulē siltumu,” brīdina viņa. Turklāt pārvadāšana ievērojami pasliktina telpas ventilāciju, tāpēc, ja dzīvnieku atstāj ļoti karstā vietā, tas var saņemt siltuma šoku. „Tas ir līdzīgi tam, kas notiktu, ja dzīvnieku ieslēgtu automašīnā,” skaidro Gonzales. Turklāt Patrīcija Moralesa, etoloģe un veterinārā pedagoģe, brīdina par traumātiskas lidojuma pieredzes ietekmi uz dzīvnieku uzvedību. „Tiem var rasties agresijas un fobiju problēmas,” viņa paskaidro.
Pastāv riski, kas saistīti ar stresu, ko dzīvnieks izjūt gan pirms nolaišanās, gan lidojuma laikā.
Eiropā nav publiski pieejamas statistikas par nelaimes gadījumu skaitu ar mājdzīvniekiem gaisa transportā. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šāda statistika ir pieejama, pēdējo četru gadu laikā, saskaņā ar Transporta ministrijas datiem, vidējais rādītājs, ieskaitot dzīvnieku nāvi, traumas vai pazaudēšanu, bija 0,71 uz 10 000 pārvadātajiem dzīvniekiem. „Ja skatāmies procentos, tas ir ļoti maz, bet tas ir tikai laika jautājums, kad tas notiks arī ar jūsu mājdzīvnieku,” atbild Aguado.
Absolūtos skaitļos no 2021. gada līdz 2024. gadam ASV amerikāņu aviokompāniju lidojumos reģistrēti 32 nāves gadījumi, 19 traumas un viens mājdzīvnieka pazušana. Starp reģistrētajiem nāves cēloņiem ir siltuma izsīkums, sirdslēkmes, asfiksija un plaušu tūska. Tika reģistrēti arī gadījumi, kad dzīvnieki izlauzās no būriem uz skrejceļa un nokļuva zem transportlīdzekļu riteņiem. Attiecībā uz traumām, lielākā daļa no tām ir suņu ķepu un mutu traumas, kas mēģināja izlauzties no būriem, kuros tie lidoja. Aguado uzstāj, ka šie nelaimes gadījumi notiek tāpēc, ka ar dzīvniekiem rīkojas kā ar „precēm”, nevis kā ar saprātīgām būtnēm. „Mēs nedarām visu iespējamo, lai to novērstu, un dažkārt ir vienkārši brīnums, ka dzīvnieki sasniedz galamērķi dzīvi,” viņš sūdzas.
Instagram, kur Flytogether ir vairāk nekā 50 000 sekotāju , viņi dalās traģiskajās stāstos, lai palielinātu informētību par potenciālajiem riskiem. Viens no nesenākajiem stāstiem ir par Bruki, samojedu, kas aprīlī gāja bojā Korsikas lidostā, kad viņu saspiestu divas konveijera lentes, kas sabojājās drīz pēc reģistrācijas. Cits gadījums — Evoks, buldogs, kurš gāja bojā lidmašīnas kravas nodalījumā, kas izlidoja no Parīzes Orlī lidostas, bet tika aizkavēts tehnisku problēmu dēļ. “Kravas nodalījumam ir jāizzūd, jo šī vieta ir paredzēta nedzīvu priekšmetu pārvadāšanai. Papildus tam, ka tie ir izolēti, var rasties problēmas ar gaisa kondicionēšanu un hermētiskumu,” saka Agudo.
Tomēr BaggagePets dibinātājs uzsver, ka, pārvadājot dzīvniekus kā kravu, pārvadātāji veic “sīkāku pārbaudi” nekā pārvadājot pasažieru bagāžu, kas pārsniedz normatīvos. „Es teiktu, ka 95 % gadījumu aviokompānija uzzina par suņa klātbūtni uz klāja, kad tā īpašnieks pieiet pie reģistrācijas letes,” saka viņš. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka kravas pārvadātāji rezervē vietas nedēļu iepriekš.
Agrāk vasaras sezonā mēs varējām pārvadāt dzīvniekus jebkurā laikā; tagad, no 15. jūnija līdz 15. septembrim, mums ir atļauts rezervēt lidojumus tikai pēc pulksten 6 no rīta.
Viņš arī paskaidro, ka, ieejot terminālī, ir jāiziet pārbaude, kas apstiprina pārvadājamo dzīvnieku piemērotību lidojumam saskaņā ar noteikumiem, kas publicēti Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos (LAR) — Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) rokasgrāmatā. Piemēram, Sans norāda, ka būriem jāatbilst noteiktām konstrukcijas īpašībām, kurām, pēc viņa domām, „80 % internetā publicēto aprakstu neatbilst”.
No otras puses, viņš apgalvo, ka jau vairākus gadus aviokompānijas ņem vērā tādas mainīgās lielums kā temperatūra. „Agrāk vasarā mēs varējām pārvadāt dzīvniekus jebkurā laikā. Tagad no 15. jūnija līdz 15. septembrim ir spēkā ierobežojumi, un mums ir atļauts rezervēt lidojumus tikai pēc pulksten 6 no rīta,” skaidro Baggage Pets dibinātājs. Viņš arī norāda, ka dzīvniekus uzņem uz klāja tikai tad, ja temperatūra izlidošanas un galamērķa punktā nepārsniedz 27 grādus. Viņš atzīst, ka dažas aviokompānijas ir pārtraukušas dzīvnieku pārvadāšanu kā papildu bagāžu un nodevušas šo pakalpojumu savām kravas pārvadājumu kompānijām, jo tās tiek „uzraudzītas stingrāk” nekā pasažieri.
Savukārt Agudo kritizē problēmas, kas rodas, rezervējot dzīvniekus kā papildu bagāžu, tieši tāpēc, ka tie tiek uzskatīti par priekšmetiem: „Sistēma tos neredz, jo tie ir tādi paši kā čemodāni”. Viņš arī kritizē aviokompānijas par to lidojumu politikas nepārredzamību: „Šķiet, ka tās apzināti slēpj informāciju, lai pārvadātājiem būtu monopols,” viņš uzsver. La Vanguardia sazinājās ar Iberia, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp pasažieru un kravas pārvadājumu procesiem, bet atbildi nesaņēma.
Pārmaiņu kustība no Eiropas
Jau no paša Flytogether projekta sākuma Sonja Aguado pētīja institucionālās iespējas šo pārmaiņu ieviešanai. „Iestādes ir gatavas virzīt šo ideju; neviens neiebilst,” viņa norāda. Tomēr viņa atzīmē, ka dzīvnieku pārvadāšana pa gaisu ir „ļoti sarežģīts process, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki”.
Nākamais Flytogether mērķis ir uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai šo diskusiju nodotu ES institūcijām un panāktu lidostu protokolu ieviešanu. „Lai to panāktu, būs jāpieprasa tas, ko nevar noliegt, kas ir veselais saprāts: kaķa pārbaude jāveic slēgtā telpā, lai tas nevarētu aizbēgt; ja dzīvnieks ir aizbēdzis, jāizstrādā pārbaudes protokols un jānosaka, ka dzīvniekus var iekraut lidmašīnā tikai pēc tam, kad visas bagāžas ir iekrautas,” — skaidro Aguado. Ar šiem protokoliem kā pirmo soli galīgais mērķis ir pakāpeniski atjaunināt Eiropas tiesību aktus un ES dalībvalstu tiesību aktus, lai lidostās tiktu attiecināts saprātīgu būtņu statuss.
Nākamais Flytogether mērķis ir uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai ieviestu protokolus lidostās.
Etologi Kristina Gonzalesa un Patrīcija Moralesa ir vienisprātis, ka, ja iespējams, ir vēlams neļaut mājdzīvniekiem lidot saskaņā ar spēkā esošajiem gaisa pārvadājumu noteikumiem. Bet ko var darīt, lai mazinātu stresu? Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, dzīvnieku sedācija nav ieteicama. „Tā pazemina ķermeņa temperatūru, sirdsdarbības un elpošanas ātrumu, kas var izraisīt dekompensāciju,” skaidro Gonzales. Ir noteikti medikamenti, ko var dot dzīvniekiem, kuri lido lidmašīnā, un tos vienmēr izraksta profesionāls etologs.
Tomēr vienīgi sedatīvie līdzekļi negarantē panākumus. Morales uzsver, ka ir svarīgi vismaz mēnesi iepriekš sagatavot dzīvnieku pārvadāšanai, veicot pozitīvu darbu. „Neatkarīgi no tā, vai tas ir salons vai kravas nodalījums, vissvarīgākais jums kā jūsu mājdzīvnieka aprūpētājam ir, lai dzīvnieks šajā vietā justos droši un zinātu, ka ar viņu nekas nenotiks,” viņš apgalvo. Tas nenozīmē, ka dzīvniekam ir jāpavada kāds laiks telpā, bet drīzāk, ka tam šī vieta ir jāsaista ar pozitīvām emocijām.
