Valsts centrālajai bankai izdevās atgūt naudu, pateicoties rūpīgai tiesu ekspertīzei; šis gadījums met gaismu uz bīstamu lauku paražu.
Dažreiz vecām ieražām nav attaisnojuma. Daudzās Latvijas lauku apdzīvotās vietās ir izplatīta metaforiska prakse slēpt naudu zem matrača vai citā mājas vietā: krāsnī, kamīnā vai plītē. Pēc vietējo mediju ziņām, sieviete nejauši sadedzināja gandrīz 80 000 eiro skaidrā naudā, slēpdama tos vecā čuguna krāsnī. Bet visvairāk pārsteidza nevis pats gadījums, bet gan tas, ka cietusī domāja, ka viņai ir tikai 50 000 līdz 60 000 eiro.
Par šo incidentu stāstīja Latvijas Bankas Kriminālistikas un tehnoloģiju departamenta direktore intervijā LRT . Pēc ekspertes teiktā, naudas slēpšana krāsnīs ir izplatīta tradīcija šīs Baltijas valsts ciematos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kuri uzskata šīs vietas par drošu slēptuvi.
«Mēs esam pieraduši, ka mums atnes sadegušu naudu no krāsnīm. Es nesaprotu, kāpēc vecāki cilvēki uzskata, ka tur to var droši slēpt», — teica Jūzenene. Neskatoties uz zaudējumiem, Centrālās bankas speciālistiem izdevās atgūt lielāko daļu naudas, pateicoties savai tehniskajai ekspertīzei.
Ņemot vērā šos notikumus, banku eksperte sniedz skaidras rekomendācijas. „Ja notiek līdzīga katastrofa un nauda atrodas konteinerā, to nedrīkst atvērt. It īpaši, ja tas ir stikla, jo, nonākot saskarē ar skābekli, uguns var pastiprināties un vēl vairāk iznīcināt banknotes,” brīdināja viņa.
Bet kā tomēr atgūt sabojāto naudu?
Centrālās bankas visā pasaulē, tostarp Latvijā, piemēro stingrus tehniskos protokolus, lai novērtētu bojātas banknotes. Parasti, lai atjaunotu un atgūtu banknoti, ir nepieciešams, lai tā būtu vismaz 50 % no tās sākotnējā apjoma vai īpašnieks var pierādīt, ka pārējā daļa ir nejauši iznīcināta.
Tādās valstīs kā Vācijā, Somijā un Japānā šie noteikumi ir skaidri noteikti. Piemēram, Bundesbanka pieņem banknotes, ja ir saglabājusies vairāk nekā puse banknotes vai ir pietiekami daudz pierādījumu par tās iznīcināšanu. Japānas Bankā, ja ir saglabājusies vairāk nekā divas trešdaļas banknotes, tiek atgriezta tās pilna vērtība; ja saglabājusies no divām piektdaļām līdz divām trešdaļām, tiek atgriezti 50 %.
Tomēr visi piekrīt Jūzenenam. Šo bojāto metālu nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt, jo īpaši, ja tas atrodas stikla vai metāla traukā. Latvijas Bankas gadījumā specializēti eksperti pētīja tinti, sērijas numurus, papīra tekstūru un citus aizsardzības elementus, lai noteiktu katra fragmenta autentiskumu.
Rokas restaurācija joprojām ir standarta prakse, bet dažas valstis un pētniecības projekti jau izmanto mākslīgā intelekta instrumentus, kas spēj atjaunot banknotes no fragmentiem, līdzīgi kā digitāls puzle. Piemēram, Eiropas projekts SAFE, kas joprojām atrodas eksperimentālajā stadijā, ir vērsts uz bojātu banknošu fragmentu atpazīšanu un interpretēšanu, izmantojot tradicionālos neironu tīklus (CNN).
Tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju un inovāciju attīstību, labākais ieteikums, papildus iepriekš minētajiem, ir glabāt naudu drošās vietās. Katrs var izlemt pats, bet, protams, krāsns vai kamīns nav vispiemērotākie varianti.
