Pētījuma vadītājs, kas publicēts žurnālā The Lancet, pastāstīja Infobae par galvenajiem pasākumiem krīzes novēršanai. Rezultāti tika publicēti nedēļas garumā notikušo sarunu laikā par globālo vienošanos par plastmasu.
Plastmasas piesārņojums visā pasaulē jau ir sasniedzis satraucošus līmeņus un rada pieaugošu draudus cilvēku veselībai un planētai .
Katru gadu vairāk nekā 50 miljoni tonnu plastmasas atkritumu piesārņo planētu un pat nonāk cilvēka organismā.
Pirmo reizi ekspertu grupa ir veikusi pārskatu par plastmasas ietekmi gan uz cilvēku veselību, gan uz citām Zemes sugu sugām, The Lancet Countdown Health and Plastics iniciatīvas ietvaros.
Autori — pētnieki no ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Vācijas, Monako, Norvēģijas, Lielbritānijas, Indonēzijas, Filipīnām un Nīderlandes — uzsver, ka plastmasas radītā kaitējuma pasliktināšanās nav neizbēgama.
Ir pasākumi, ko var veikt, lai samazinātu to ražošanu un veicinātu pārstrādi .
Filips Landrigans no ASV , Bostonas koledžas Globālās sabiedrības veselības programmas direktors un The Lancet publicētā pārskata vadītājs, Infobae pastāstīja, ka pastāv divas galvenās idejas plastmasas piesārņojuma ierobežošanai:
- Ierobežot plastmasas ražošanu.
- Ierobežot ķimikāliju izmantošanu plastmasā.
„Ir jānosaka globāls ierobežojums plastmasas ražošanai. Šodien visā pasaulē ražo arvien vairāk plastmasas,” viņš brīdināja.
„Šāds pieauguma temps nav ilgtspējīgs. Tāpēc, lai aizsargātu cilvēku veselību, ir ārkārtīgi svarīgi ieviest globālu plastmasas ražošanas ierobežojumu, kas vērsts uz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražošanas ierobežošanu,” viņš teica.
Dr. Landrigan arī norādīja, ka „plastmasā ir vairāk nekā 16 000 ķīmisko vielu. Starp tām ir vielas, kas var izraisīt vēzi, ietekmēt nervu sistēmu, īpaši bērniem, vai traucēt endokrīno funkciju un samazināt cilvēka auglību”.
Turklāt viņš norādīja, ka plastmasā ir daudz ķīmisko vielu, kuru toksicitāte nekad nav novērtēta.
„Plastmasā esošās ķīmiskās vielas izdalās un nonāk cilvēka organismā caur gaisu, pārtiku un ūdeni,” viņš teica. „Šīs vielas ir atbildīgas par lielāko daļu zināmo gadījumu, kad plastmasa kaitē cilvēka veselībai.”
Pašlaik „ķīmiskajām vielām ir piemēroti ļoti ierobežoti ierobežojumi. Ķīmisko vielu regulēšana plastmasas sastāvā un pārredzama informācijas izplatīšana par to radītajiem riskiem ir ļoti svarīga”.
Plastmasas piesārņojums: skaitļi un pašreizējā situācija
Pārskata rezultāti publicēti izšķirīgā brīdī: no 5. līdz 14. augustam Ženēvas Nāciju pilī (Šveice) notiks nākamā Starpvaldību sarunu komitejas sanāksme par juridiski saistoša starptautiska dokumenta izstrādi par plastmasas piesārņojumu, tostarp jūras plastmasu.
Kopš 1950. gada plastmasas ražošanas apjoms ir pieaudzis vairāk nekā 200 reizes, un paredzams, ka līdz 2060. gadam tas atkal gandrīz trīskāršosies.
Visstraujākais pieaugums novērots vienreizlietojamā plastmasa nozarē, piemēram, pudelēs un ātrās ēdināšanas traukos.
Šo izmaiņu rezultātā uz planētas ir 8 miljardi tonnu plastmasas atkritumu — no Everesta virsotnes līdz visdziļākajām okeāna bedrēm.
Ziņojumā arī norādīts, ka vairāk nekā 98 % plastmasas ražo no naftas, gāzes un oglēm un ka to ražošanā ik gadu tiek izmesti 2 miljardu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalents.
Vairāk nekā puse no neizmantojamajiem plastmasas atkritumiem tiek sadedzināti atklātā gaisā, kas vēl vairāk palielina gaisa piesārņojumu. Nepārredzamība par plastmasā esošajiem ķīmiskajiem savienojumiem vēl vairāk apgrūtina risku novērtēšanu.
Plastmasas globālā ietekme uz vidi
Pētnieku analīze liecina, ka plastmasas ietekmē cilvēkus un vidi visos to dzīves cikla posmos: sākot no fosilā kurināmā ieguves to ražošanai, ražošanas un lietošanas līdz pat to pārstrādei.
Šis process izraisa gaisa piesārņojumu, toksisku ķimikāliju iedarbību un mikroplastmasas iekļūšanu cilvēka organismā.
Turklāt plastmasas uzkrāšanās vidē veicina odu vairošanos, kas ir tādu slimību kā dengas drudža pārnēsātāji, jo izmesti konteineri uzkrāj ūdeni un kļūst par odu vairošanās vietām.
Kā plastmasa ietekmē veselību
Ietekme uz cilvēka veselību ir īpaši izteikta paaugstināta riska grupās, piemēram, augļiem, zīdaiņiem un maziem bērniem.
Plastmasas un vairāk nekā 16 000 tajā esošo ķīmisko savienojumu, tostarp krāsvielu, antipirēnu un stabilizatoru, ietekme ir saistīta ar paaugstinātu spontānā aborta risku, priekšlaicīgām dzemdībām, iedzimtām defektām, plaušu attīstības traucējumiem, bērnu vēzi un reproduktīvās veselības problēmām vēlākā dzīvē.
Mikroplastmasa un nanoplastmasa, kas rodas atkritumu sadalīšanās rezultātā, ir atklāta asinīs, smadzenēs, mātes pienā, placentā, spermā un kaulu smadzenēs.
Lai gan šo daļiņu ilgtermiņa ietekme vēl nav pilnībā izpētīta, ir pazīmes, ka tās var būt saistītas ar insultiem un sirdslēkmes, kas mudinājis pētniekus ieteikt preventīvu pieeju.
Slēptās izmaksas un starptautiskās sarunas
Autori uzsver, ka, lai gan plastmasa bieži tiek uzskatīta par lētu materiālu, tās reālā ietekme uz veselību un ekonomiku ir daudz lielāka, ja ņem vērā šīs slēptās izmaksas.
Šajā kontekstā starptautiskā sabiedrība gatavojas noslēdzošajai sarunu kārtai Ženēvā, lai panāktu vienošanos par juridiski saistošu globālu līgumu par cīņu pret plastmasas piesārņojumu.
ANO mandāts, kas pieņemts 2022. gadā, aicina pieņemt kompleksu pieeju, kas aptver visu plastmasas dzīves ciklu, ieskaitot jūras vides piesārņojumu.
Vairāk nekā 100 valstis atbalsta ierobežojumu ieviešanu plastmasas ražošanai. Tomēr tādas valstis kā Saūda Arābija, kā arī plastmasas ražotāji ir iejaukušies sarunās, apgalvojot, ka lēmums jākoncentrē vienīgi uz pārstrādi.
Tā vietā grozījuma autori apgalvo, ka līgumam jābūt vērstam arī uz ražošanas ierobežošanu.
Atšķirībā no tādiem materiāliem kā papīrs, stikls vai tērauds, plastmasai ir sarežģīts ķīmiskais sastāvs, kas apgrūtina tās efektīvu pārstrādi. Viņi apgalvoja: „Pasaule nevar izkļūt no plastmasas krīzes, tikai pārstrādājot plastmasu.”
Ceļā uz globālu monitoringa sistēmu
Pēc pētījumu analīzes zinātnieki izveidoja globālu neatkarīgu sistēmu plastmasas ietekmes uz veselību monitoringam.
Par iedvesmas avotu kalpoja esošais klimata pārmaiņu izsekošanas modelis The Lancet Countdown .
Jaunā observatorija vāks un publicēs zinātniskos rādītājus, kas ir reprezentatīvi visiem plastmasas dzīves cikla posmiem, lai informētu un vadītu lēmumu pieņemšanas procesu sabiedrības veselības jomā.
Intervijā Infobae Conicet zinātnieks Andres Arias , kas specializējas jūras vides piesārņojumā ar plastmasu un strādā Latvijas Okeanogrāfijas institūtā Baiya-Blanka , paskaidroja, ka „globālo rādītāju sistēma kalpos plastmasas piesārņojuma un tā ietekmes uz cilvēku veselību un planētu uzraudzībai”.
Dr. Arias ir Zinātniskās koalīcijas par efektīvu plastmasas līgumu izpildkomitejas loceklis un atrodas Ženēvā, lai uzmanīgi sekotu līdzi sarunām.
Tas ir neatkarīgs, uz faktiem balstīts monitoringa projekts. „Tas ļaus mums novērtēt progresu, kas panākts, īstenojot Globālo plastmasas līgumu, kas pašlaik ir izstrādes stadijā, un citus politiskos lēmumus. Padarot redzamu plastmasas nodarīto kaitējumu, observatorija sabiedrības veselības jautājumus izvirzīs diskusiju centrā,” sacīja pētnieks.
Tas sniegs datus, „kas palīdzēs pieņemt politiskus lēmumus visos līmeņos (no vietējā līdz valsts un starptautiskajam), kā arī veicinās efektīvu pasākumu pieņemšanu, piemēram, likumu pieņemšanu, stimulu ieviešanu un inovāciju . Tas arī palīdzēs identificēt tendences, trūkumus un risinājumus, kā arī novērst krīzes saasināšanos”.
Dr. Landrigan, kurš piecus gadu desmitus veltījis bērnu veselības pētījumiem, intervijā Infobae teica: „Latīņamerikas valstīm ir unikāla iespēja samazināt plastmasas ietekmi, kontrolēt tās radīto piesārņojumu un aizsargāt cilvēku veselību, aizliedzot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas maisiņus, salmiņus un plastmasas traukus ēdienam.”
Eksperts norādīja, ka Āfrikā Kenija un Ruanda jau ir pieņēmušas līdzīgas medidas un „sasniegušas ļoti labus rezultātus”.
