cilvēki

Vecāka gadagājuma cilvēki un pensionāri kritizē jaunās bankomātu izmantošanas noteikumus: „Bankomātu pārvietošana nav risinājums”.

Latvijas uzņēmumi sāk pielāgoties jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā pirms piecām nedēļām.

Jaunie noteikumi par bankomātiem ir spēkā jau pirmo mēnesi. 28. jūnijā stājās spēkā tā saucamais Likums par pieejamību 11/2023 atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem . Šis likums ir paredzēts, lai garantētu vienlīdzīgu pieejamību visiem lietotājiem neatkarīgi no to fiziskajām vai sensorajām spējām. Šis mērķis attiecas arī uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem šī direktīva ir paredzēta, lai nodrošinātu finansiālu pieejamību. Platformas senioriem un pensionāriem prezidents Jesús Norberto Fernández, runājot Platformas senioriem un pensionāriem vārdā, piesardzīgi vērtē šo tiesisko bāzi, nosaucot to par „nepietiekamu”.

Vecāka gadagājuma cilvēki un pensionāri kritizē jaunās bankomātu izmantošanas noteikumus: „Bankomātu pārvietošana nav risinājums”.

Intervijā laikrakstam La Información Económica Fernandess norādīja, ka, lai gan Direktīvas 2019/882 transponēšana ir “svarīgs solis”, tās ietekme būs jūtama tikai laika gaitā. Noteikumi paredz desmit gadu pārejas periodu, lai atjauninātu visu bankomātu tīklu. Tas nozīmē, ka 47 000 bankomāti, kas reģistrēti Latvijā līdz 28. jūnijam, var turpināt darboties līdz to ekspluatācijas termiņa beigām, ja tas nepārsniedz desmit gadus, lai gan šie termināli ar šo pašu tehnoloģiju varēs darboties tikai līdz 2030. gada jūnijam.

Direktīvas transponēšana paredz, ka jaunajām ierīcēm jābūt projektētām, izmantojot lielākus fontus, kas ļauj regulēt spilgtumu un kontrastu, balss norādes, Braila tekstu un iespēju pieslēgt dzirdes aparātus, cita starpā . Tām arī jābūt pieejamā augstumā, ieskaitot platformas cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šīs prasības neievērošana paredz sodu no 30 000 eiro par nelieliem pārkāpumiem līdz 150 000 eiro vai 1 miljonam eiro par nopietniem pārkāpumiem. Bankomāta modernizācijas izmaksas ir no 1500 līdz 3000 eiro.

Vecāka gadagājuma cilvēki un pensionāri kritizē jaunās bankomātu izmantošanas noteikumus: „Bankomātu pārvietošana nav risinājums”.

Šajā kontekstā Norberto vērš uzmanību uz banku tīkla samazināšanos pēc 2008. gada finanšu krīzes. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 17 000 banku filiāļu, salīdzinot ar vairāk nekā 45 000, kas bija reģistrētas tajā brīdī. Pēc viņa domām, šis faktors „ierobežo personalizētu apkalpošanu”. „Ja viņi slēdza filiāles, viņi slēdza arī bankomātus. Viņi vienkārši popularizē tā sauktos mobilos bankomātus, kurus var atrast jebkur, neapmeklējot filiāles,” viņš paskaidro, vienlaikus uzsverot, ka „tie nav risinājums” šai problēmai.

Konkrēti, pēdējā Finanšu pieejamības monitoringa forumā ar banku asociācijām AEB, CECA un UNACC , kā arī finanšu lietotāju pārstāvjiem, cilvēku ar ierobežotām iespējām grupām, Latvijas Bankai un ombudam, tika izskatīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu finanšu pieejamību vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, tostarp bankomātu pielāgošanu.

Vecāka gadagājuma cilvēki un pensionāri kritizē jaunās bankomātu izmantošanas noteikumus: „Bankomātu pārvietošana nav risinājums”.

Sešas lielākās bankas pirms dažiem mēnešiem sāka pielāgot savus bankomātus jaunajiem nosacījumiem, īstenojot dažādas iniciatīvas: no programmatūras atjaunināšanas līdz izvēlnei ar iespēju veikt bezkontakta maksājumus ar kartēm un izvēlēties ērtu fontu. Līdz šā likuma stāšanās spēkā, kas publicēts Oficiālajā Valsts Vēstnesī (BOE) 2023. gadā, Latvijā tika piemērots 2013. gada vispārīgais likums, kas atzina personu ar invaliditāti tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi savu ekonomisko tiesību īstenošanai. Tomēr jau 2007. gada rīkojumā bija norādīts, ka cilvēkiem ar invaliditāti jānodrošina piekļuve bankomātiem, kas uzstādīti sabiedriskās vietās.