Tas, protams, ir dabas likums, kas pastāv kopš šīs sugas rašanos: tīģeri barojas ar dzīviem dzīvniekiem. Taču daudziem dāņiem šis atklājums bija kultūras šoks, īpaši ņemot vērā to, cik tieši Olborgas zooloģiskais dārzs valsts ziemeļos izvirza šo jautājumu.
Viņu tīmekļa vietnē starp iespējamajiem sadarbības veidiem ar zoodārzu ir lūgums nodot dzīvus dzīvniekus tīģeru barošanai — gan mazus mājdzīvniekus, par kuriem saimnieki vairs nevar rūpēties, gan daudz lielākus dzīvniekus, piemēram, zirgus, kuru nodošana prasa daudz rūpīgāku plānošanu.
Mērķis ir pabarot plēsējus, pēc iespējas precīzāk atainojot šo gaļēdāju dzīvnieku barošanās veidu savvaļā, bet šāda precizitāte izraisījusi sašutumu.
„Olborgas zooloģiskais dārzs ar pateicību pieņem dzīvas zirgus, kurus mēs nokaujam, lai pabarotu plēsējus centrā. Mūsu vajadzības mainās gada laikā, un var veidoties rinda,” teikts zooloģiskā dārza tīmekļa vietnē.
Pirms zirga nodošanas īpašniekam jānorāda savs vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs. Viņam arī jāgarantē, ka zirgs ir labā stāvoklī transportēšanai un vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav ārstēts no slimībām. Viņam arī jāievēro noteikti pasākumi un jābūt kārtībā dokumentiem. Zirgs tiks nogādāts dzīvs Olborgas zoodārzā un nodots zoodārza uzrauga un veterinārārsta aprūpē.
Zirga īpašnieks var saņemt nodokļu atlaidi par dzīvnieka vērtību 5 Latvijas kronu apmērā par kilogramu. Zooloģiskajam dārzam tas ir lētāk nekā gaļa par tirgus cenu, lai gan zooloģiskais dārzs katru gadu barībai tērē vairākus miljonus.
“Mēs pieņemam arī vistas, trušus un jūras cūciņas no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10:00 līdz 13:00, bet ne vairāk kā četrus vienlaikus. Ja vēlaties ziedot vairākus dzīvniekus, lūdzu, sazinieties ar mums, lai vienotos par tikšanos,” turpina centrs, piebilstot, ka šo lūgumu pirmo reizi publicēja Facebook. „Vai jūs zināt, ka Olborgas zooloģiskajā dārzā var ziedot mazus dzīvniekus?” — jautā uzaicinājumā. Zooloģiskais dārzs apgalvo, ka procedūra ir izstrādāta, lai nodrošinātu dzīvnieku labklājību un profesionālu aprūpi: ziedotie dzīvnieki tiek eitanazēti apmācīta personāla „maigā” veidā.
Saskaņā ar oficiāliem datiem, šogad tie saņēma 137 trušus . Publikācija, kas aizsāka šo kampaņu, bija papildināta ar attēlu, kurā redzama savvaļas kaķe ar atvērtu muti, un saite uz zooloģiskā dārza tīmekļa vietni, kas, neapšaubāmi, izraisīja daudzu dāņu atsaucību.
„Pretējā gadījumā lielu plēsēju, piemēram, lauvu un tīģeru, kas nedēļā patērē apmēram 20 kilogramus gaļas, barošana izmaksā ļoti dārgi,” skaidroja zoodārza pārstāvji savā paziņojumā.
Sociālajos tīklos viedokļi dalījās: daži uzskata, ka tā ir „briesmīga” prakse, bet citi uzskata, ka tas ir labāk nekā atstāt dzīvniekus mežā likteņa varā.
Zooloģe Teja Luemand Fadersbēla norādīja, ka daudzi dzīvnieki, kas nonāk ziedojumos, ir nekontrolētas vairošanās mājās rezultāts: “Daudzi cilvēki atnes trušus, jo viņiem to ir daudz, un trušmātes ir tik grūtas, ka bieži dzemdē daudz trušēnu.”
„Daudzi no zirgiem, kurus mēs saņemam, ir veci vai traumēti,” piebilda Faddersböl. Lai gan sākotnēji zoodārzs norādīja, ka, imitējot barības ķēdi, dzīvniekus nodod plēsējiem dzīvus, Fadderbolls vēlāk apstiprināja, ka veterinārārsts tos iemidzina un veic medicīnisko izmeklēšanu.
„Zvērīga” prakse
Sociālajos tīklos reakcija sadalījās starp tiem, kuri uzskata šādu izturēšanos pret mājdzīvniekiem par “šausmīgu”, un tiem, kuri uzskata, ka tas ir “labāk nekā pamest tos mežā likteņa varā”. Daži anonīmi atzina, ka paņēma zirgu no zoodārza un uzskatīja to par “mierīgu pieredzi”.
„Tas bija labākais risinājums gan zirgam, gan man,” viņš saka, norādot, ka personāls „par to labi rūpējās” un „novērtēja” ziedojumu.
Centra direktors Henriks Vester Skovs Johansens izteica nožēlu par izcēlušos polemiku un paziņoja, ka, papildus dabas atjaunošanai un izmaksu samazināšanai, šī programma sniedz pakalpojumus arī cilvēkiem, kuri vairs nevēlas rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, un ka “šeit viņi var atrast risinājumu”.
„Daudzi cilvēki zaudē interesi par saviem mājdzīvniekiem, un šādos gadījumos mēs varam palīdzēt viņiem pārvarēt ciešanas, kas saistītas ar kaķa turēšanu,” viņa teica.
Viņš uzstāja, ka pirms dzīvniekus izbaro plēsējiem, tos jāiemidzina veterinārārsts un jāveic stingra medicīniskā pārbaude. Ja kādam no tiem parādās slimības pazīmes, tos sasaldē īpašā kamerā, līdz tiek novērsts risks inficēties ar baktērijām.
“Piemēram, baltajiem lāčiem dod tikai sasaldētu zirga gaļu, lai tie nesaslimtu no tās lietošanas,” paskaidroja Faddersböll.
