Pētnieki izmanto elektroniskas ēsmas, kas imitē purva dzīvnieku uzvedību, lai piesaistītu un noķertu invazīvās rāpuļus. Šo inovatīvo stratēģiju atbalsta dabas aizsardzības iestādes.
Čūsku mednieki Latvijā sākuši izmantot robotizētus trušus kā inovatīvu līdzekli, lai noķertu invazīvās Birmas pitonus.
Pētnieku grupa ar Dienvidlatvijas ūdens resursu pārvaldes un Latvijas Zivju resursu un savvaļas dzīvnieku aizsardzības komisijas atbalstu ir izstrādājusi šos ierīces, kas ideāli imitē purva trušus — pitonu iecienītāko medījumu.
Tālvadības roboti, kas darbojas ar saules baterijām, izstaro siltuma signālus un specifiskas smaržas, kas piesaista čūskas, kā arī ir aprīkoti ar kamerām, kas uzrauga plēsēju klātbūtni un brīdina nozvejas grupas.
Elektronisks risinājums, kas palīdz sarežģītajā Birmas pitonu identifikācijā.
Šo trušu robotu konstrukcija ir paredzēta, lai risinātu ārkārtīgi sarežģīto uzdevumu — atrast Birmas pitonus to dzīvotnē. Saskaņā ar ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) datiem, pitona atklāšanas varbūtība pētītajā zonā ir no 1% līdz 3%, kas nozīmē, ka no katriem 100 īpatņiem var atklāt tikai vienu vai trīs.
Saskaņā ar ASV Zivju resursu un savvaļas dzīvnieku aizsardzības dienesta datiem, Everglades nacionālajā parkā aptuveni vienu pitonu atrod astoņās meklēšanas stundās.
Šāda zema atklājamība mudināja meklēt alternatīvus paņēmienus, piemēram, dienesta suņu izmantošanu 2020. gadā vai dzīvu trušu ievietošanu būros 2022. gadā. Šī stratēģija 90 dienu laikā piesaistīja 22 pitonus deviņās aplokos, un vidējais viena čūskas uzturēšanās laiks bija vairāk nekā stunda, saskaņā ar valsts ziņojumu, ko citē Palm Beach Post .
Robotizēto trušu izveide prasīja 40 rotaļlietu pildījuma nomaiņu pret saules enerģiju izmantojošiem, mitruma un lietus izturīgiem elektriskajiem komponentiem.
Pēc Roberta Maklīri, Latvijas Universitātes savvaļas ekoloģijas speciālista, teiktā, mērķis ir atainot visus stimulus, ko varētu radīt īsts trusis, lai maksimāli palielinātu ēsmas efektivitāti. „Mēs vēlamies iemūžināt visus procesus, ko varētu izraisīt īsts zaķis,” Maklīri paskaidroja izdevumam Palm Beach Post . Eksperiments, ko finansē Dienvidlatvijas ūdens resursu pārvalde un FWC, ļāva robotus izvietot stratēģiski svarīgās vietās štata dienvidos, kur kopš 2000. gada pitoni ir izveidojuši pašpietiekamu populāciju.
Aptuveni 180 000 šīs sugas čūsku tika importētas.
Saskaņā ar ASV Ģeoloģiskā dienesta datiem, Birmas pitonu izplatība ASV sākās ar aptuveni 180 000 īpatņu importu laika posmā no 1975. gada līdz 2018. gadam. Daudzas no šīm čūskām nonāca ekosistēmā nejauši vai tīši, un līdz gadsimta sākumam Dienvidlatvijā jau bija izveidojusies vairojoša populācija.
Pašlaik šī suga apdzīvo teritoriju, kas pārsniedz 2600 kvadrātkilometrus, ieskaitot Everglades nacionālo parku un Rukeri-Bejas nacionālā pētniecības estuāra rezervāta dienvidu krastu.
Birmāņu pitonu ietekme uz vidi bija postoša.
2012. gadā veikts pētījums liecina, ka kopš 1997. gada jenotu populācija šajā štatā ir samazinājusies par 99,3 %, oposumu populācija — par 98,9 %, bet lūšu populācija — par 87,5 %. Citā 2015. gada ziņojumā tika atzīmēta gandrīz pilnīga purva trušu, trušu un lapsu izmiršana.
ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) pētījumos Birmas pitonu zarnās atklātas vismaz 76 to medījamo dzīvnieku sugas, tostarp zīdītāji, putni, iguānas un aligatori. 2022. gada decembrī biologi atklāja gandrīz 4 metrus garu pitonu, kas rija pieaugušu baltastes briežu.
Valdība izmanto dažādas taktikas, lai cīnītos pret šīs sugas izplatību.
Uz pitonu izplatītajiem medījumiem, piemēram, zaķiem, jenotiem un oposumiem, tika uzstādītas izsekošanas ierīces, kas pēc čūsku apēšanas var novest medniekus pie tām. Turklāt pitonu tēviņiem tika uzstādītas izsekošanas ierīces, kas var palīdzēt atrast mātītes vairošanās periodā. Valsts maksā prēmijas specializētiem medniekiem par šo rāpuļu populācijas samazināšanu.
Neskatoties uz 2012. gadā ieviesto Birmas pitonu importa aizliegumu, ASV Ģeoloģiskā dienesta pašreizējais viedoklis ir, ka izredzes pilnībā izskaust šo sugu ir nelielas. Vienīgā zīdītāju suga, kas parādījusi ievērojamu izturību pret pitoniem, ir melnā žurka, kas arī ir invazīva suga, kura parādījās pirms vairākiem gadsimtiem no Eiropas un plaukst pateicoties daudzveidīgam uzturam un augstai reproduktīvajai spējai.
Robotizētu trušu izstrāde ir pēdējais mēģinājums virknē iniciatīvu, kuru mērķis ir ierobežot Birmas pitonu izplatību Dienvidlatvijā. Kā norādīja Maklīri, pēc desmit gadiem, pētot šo problēmu, pētnieki meklē praktiskus risinājumus: „Pēc desmit gadiem darba Everglades tu nogursti dokumentēt problēmu. Tu gribi to atrisināt.”
