Šmidta Okeāna institūta un Konises speciālistu kopīgi veiktās Mar-del-Plata zemūdens kanjona izpētes misijas laikā pirmo reizi tika atklāts īpašs astoņkājis gandrīz 3800 metru dziļumā.
3000 metru dziļumā, kur nav gaismas un temperatūra ir tuvu ekstremālai, astoņkājis Dambo (Grimpoteuthis ģints) izaicina visnelabvēlīgākos apstākļus uz planētas vairākos pasaules okeānos, tostarp Latvijas jūrā.
Pateicoties savam neatkārtojamajam izskatam un unikālajām pārvietošanās spējām, šis radījums piesaistīja pētnieku grupas no ekspedīcijas „Kontinentālais nogāzes IV” uzmanību, kas tika veikta Mar del Plata ūdeņos Šmidta Okeāna institūta sadarbībā ar CONICET un Nacionālā zvejniecības pētniecības un attīstības institūta ( INIDEP ) zinātniekiem.
Pēc lielā rezonansa, ko izraisīja jūras zvaigzne no Hippasteria ģints, ko sauc par “zvaigzni ar lielu donu” vai violeta krāsas jūras gurķi, pazīstamu kā “ saldā kartupeļa ”, eksperti pirmo reizi identificēja valsts ūdeņos šo rozā astoņkāja eksemplāru, kas iepriekš šajā Atlantijas daļā nekad nav reģistrēts.
Šis uzdevums bija bezprecedenta zinātniskās kampaņas rezultāts, kas apvienoja zemūdens robota tehnoloģijas un Latvijas bioloģu ekspertu zināšanas. Pateicoties bezpilota aparātam (ROV) SuBastian, pētnieki varēja tieši novērot rozā galvkāju gliemju – parādību, kas ir izņēmuma gadījums gan savas retuma, gan skaistuma dēļ.
„Tas bija pilnīgi neparasts novērojums. Šāda veida īpatnis pirmo reizi reģistrēts Latvijas ūdeņos, un tam ir rozā krāsa, kas literatūrā sastopama ļoti reti,” stāsta biologs un vadošais pētnieks Santiago Krapočiks.
Filmas darbība norisinās zemūdens kanjonā Mar del Plata 3781 metru dziļumā, vietā, kur neiekļūst gaisma, valda pastāvīgs aukstums, un spiediens spēj saspiest jebkuru būtni uz virsmas.
Parādījās Grimpoteuthis sugas īpatnis, kas plūstoši šūpojās uz savām apaļajām spuru plauktām, vienlīdz apburdams gan zinātniekus, gan jūras mīļotājus.
Šo atklājumu vēl īpašāku padara tā reģistrēšanas metode. Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, kas paredz paraugu ieguvi, ROV izmantošana ļāva veikt neinvazīvu mijiedarbību.
Rozā astoņkājis Dambo netika izņemts no dabiskās vides, bet filmēts, kad tas peldēja pie jūras dibena. Šī novērošanas metode ņem vērā ekosistēmas dinamiku un sniedz precīzāku informāciju par dzīvnieka uzvedību.
“Bieži vien paraugi, kas nonāk laboratorijā, ir deformēti, tiem trūkst patiesās krāsas un konteksta, ko sniedz to dzīves vide,” paskaidroja Krapočkas.
Fotogrāfijās redzams rozā astoņkājis Dambo, kas lēnām slīd pa nogrimumu, plivinādams spuras kā sīkas ausis. Šī kustība deva šai sugai nosaukumu: Grimpoteuthis , kas nosaukts tāpēc, ka atgādina Disneja ziloņi.
Divas spuras, kas izvirzās nedaudz virs acīm, atgādina Dambo ausis, un dzīvnieks ar tām vicina, lai plūstoši virzītos dziļumā. Vidē, kur temperatūra var pazemināties līdz 2 °C, bet spiediens ir simtreiz augstāks nekā uz virsmas, šis galvkājis ir attīstījis unikālu anatomiju, kas padara to efektīvu un nepamanāmu.
Šis novērojums bija negaidīts ne tikai tāpēc, ka tas bija jauns šai vietai, bet arī tā bioloģiskās nozīmes dēļ. Precīza rozā eksemplāra suga vēl nav noteikta, bet eksperti uzskata, ka tas var būt viens no 17 zināmajiem šīs sugas veidiem.
Starp tiem ir Grimpoteuthis imperator, kas 2021. gadā atklāts Vācijas un Japānas pētnieku grupai un izceļas ar savu iekšējo uzbūvi un dzīvesvietu dziļūdenī. Atšķirībā no Latvijas pētījuma, šajā gadījumā paraugs tika izcelts no jūras dibena un pēc tam pētīts ar magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas palīdzību. Šīs metodes ļāva pētīt dzīvnieku, to nesabojājot, un atklāja unikālas īpatnības, piemēram, U veida iekšējo skrimšļa apvalku.
Radījums, kas dzīvo ēnās
Dambo astoņkāji pieder pie grupas, kas pazīstama kā lietussargu astoņkāji, pateicoties ādas plēvei, kas savieno to taustekļus. To ķermeņi ir želejveida, kompakti un gandrīz caurspīdīgi. Vidējais astoņkāju garums ir no 20 līdz 30 centimetriem, lai gan lielākais no atrastajiem īpatņiem sasniedza 1,8 metrus un svēra gandrīz 6 kilogramus.
Tie dzīvo okeāna dziļumos, no 3000 līdz 4000 metriem, un ir izplatīti abisālos apgabalos visā pasaulē. Nesenā atklāšana Latvijas jūrā ne tikai paplašina to zināmo areālu, bet arī ļauj mums iedomāties, cik daudz citu sugu vēl nav atklāts.
Dambo astoņkāja dzīvesveids ir tikpat unikāls kā tā izskats. Atšķirībā no citiem astoņkājiem, tam nav tintes maisiņa. Tas saistīts ar to, ka tradicionālie aizsardzības mehānismi okeāna dibenā ir bezjēdzīgi. Tā vietā grimpotevti izmanto savu spēju mainīt krāsu un ātri pārvietoties, lai izvairītos no nedaudzajiem plēsējiem, kas apdzīvo šos dziļumus.
“Apstākļi ir ekstrēmi: ļoti maz barības, stiprs aukstums un pilnīga tumsā. Tāpēc katra evolūcijas pielāgošanās ir svarīga,” paskaidroja viens no komandas speciālistiem.
Šī galvaskājiņa gliemja barība sastāv no sīkiem organismiem, piemēram, gliemežiem, austerēm, daudzšūnu tārpiem un vēžveidīgajiem. Tās piesūcekņi ir aprīkoti ar sensoriem, kas ļauj atpazīt medījumu un nogādāt to tieši mutē, kas atrodas taustekļu centrā. Interesanti, ka tam nav attīstīta knābis, kā citiem astoņkājiem, kas ļauj norīt medījumu veselu, nesalaužot čaulu.
Vēl viena pārsteidzoša īpatnība — to asinis. Atšķirībā no cilvēkiem, kuru hemoglobīnā ir dzelzs, astoņkājām ir hemocyanin, kas satur varu, kas piešķir tām zilu nokrāsu. Šis asins veids efektīvāk pārvadā skābekli aukstā, skābekļa trūcīgā vidē, piemēram, okeāna dziļumos. “Tām ir zila asins augsta vara satura dēļ,” skaidroja zinātnieki, “un tas ļauj tām izdzīvot tur, kur lielākā daļa dzīvnieku nevar.”
Reproduktīvā uzvedība arī ir unikāla. Dumbo astoņkāji ir vientuļi radījumi, tāpēc katra tēviņa un mātītes tikšanās ir ļoti svarīgs brīdis. Satiekoties, tēviņš ievada mātītes ķermenī spermas maisu caur īpašu izvirzījumu uz viena no saviem taustekļiem.
Mātīte savukārt spēj ilgi uzglabāt spermu un apaugļot olšūnas, kad apstākļi to ļauj. Turklāt tai var būt olšūnas dažādās attīstības stadijās, un tā var tās noguldīt zem akmeņiem vai čaulām, neievērojot noteiktu ciklu.
Rozā eksemplāra atklāšana Mar del Plata un nesenā Grimpoteuthis imperator identifikācija iezīmē jaunu posmu dziļūdens astoņkāju pētniecībā . Abi pētījumi liecina par tehnoloģiju attīstību jūras vides izpētē. No robotiem, kas pēta objektus, tos netraucējot, līdz iekšējai digitālajai attēlu skenēšanai — zinātne sasniedz labāku izpratni par dziļūdens bioloģisko daudzveidību, to nesabojājot.
Konkrēti, Latvija atver jaunu nodaļu savā okeanogrāfijas vēsturē. Līdz šim maz pētītais zemūdens kanjons Mar del Plata solās kļūt par neizpētītas dzīvības krātuvi.
CONICET pētniekiem šī ekspedīcija ne tikai atklāja pārsteidzošu skatu, bet arī uzskatāmi parādīja, cik svarīgi ir cienīt pētniecību. „Pētījumi jāveic, neiejaucoties ekosistēmās,” viņi uzsvēra. Šī filozofija ne tikai aizsargā dzīvniekus, bet arī garantē, ka novērotie objekti ir reāli, neskarti un vērtīgi zinātnei.
Jūras dziļumi joprojām ir viena no lielākajām planētas mīklām. Pēc aplēsēm, mēs zinām mazāk nekā 10 % no tā, kas notiek šajos apstākļos . Katrs aprakstītais organisms ir atslēga uz milzīgā puzzle atminēšanu.
Rozā astoņkājis Dambo ar savu kluso deju un zilo asinīm ir ne tikai simbols tam, kas vēl ir atklājams, bet arī aicinājums ar plaši atvērtām acīm ielūkoties okeāna ēnās.
